Atziņas par mūsu vājībām un kaislībām (2014)

"Citiem cilvēkiem no rīta telefons ir uzlādēts. Tev viņš no rītiem jau ir izlādējies" -  tikko dzirdēju komentāru par sevi no mājieniekiem. Jā, pēdējā laikā man patīk celties agri un sagaidīt saullēktu. Pa to laiku var izdarīt vairāk nekā dienas gaitā.

Ja vēlies, lai ar TEVI notiek progresīvas lietas, saki vienu maģisku vārdu - "NEKAD!" - saku kopš 2015.gada vasaras, kad paslīdēja kāja un iekritu privātajā biznesā, pārņemot koka gludināmo dēļu ražošanu Latvijā.

"Vita, atzīsties godīgi - ko tu lieto?! Kur viens cilvēks var dabūt un sniegt tik daudz enerģijas?" Tā man ik pa brīdim jautā. Ziniet, es kōlu nelietoju. Un pat zāle uz mani arī neiedarbojas. Jā, jā, es pirms daudziem gadiem pamēģināju, jo solīja, ka pēc trešās reizes būšot efekts - nekā. Stāvēju pie plīts vienos naktī, cepu pelmeņus un ar dusmām noraudzījos pārējos darba kolēģos, kam mana pelmeņu cepšana sagādāja neierastu jautrību. Es ticu tam, ko stāstu, jo esmu to pieredzējusi un aizrāvusies ar katru no stāstiem - tur rodas sākotnējā enerģija. Es to dodu saviem klausītājiem. Viņi iedvesmojas, paši 'saražo' enerģijas lādiņu un pasākuma ietvaros raida man to atpakaļ. Viņu (dalībnieku) ir daudz un es esmu viena. Un maza. Un man atpakaļ saņemtās enerģijas ir nedaudz par daudz. Tādēļ es ar to dalos un paturu sev tikai tik, cik man nepieciešams ikdienā.

Iedvesmas avoti ir ļoti dažādi. Mani iedvesmo cilvēkmīlestība, pārliecība par sevi un aizrautība cilvēkos, kas ir man apkārt. Love, self-confidence and passioned people around me. Tādēļ es vienmēr apstājos, kad to sastopu.

Panākumu formula? Man dažkārt par to jautā. Tomēr zinām - katram tā ir sava, arī man. Varu padalīties - katru reizi, kad man ir jāizdara izvēle, es paskatos augšup un atceros savu "zvaigzni", ko vēlos aizsniegt. Un tad intuitīvi daru to, kas aizved tuvāk zvaigznei. Ne vienmēr tas būs pragmatisks darbs un ne vienmēr ir jāiet konsultēt ideju autoru. Dažkārt tā var būt arī grāmatas lasīšana un čipšu graušana vai vnk aiziešana uz kino.

"Lielos triepienos" - nu jau pieradināts teiciens. Jo nevar taču teikt "pa lielam" (tas ir gada nevārds). Kādreiz teicu "lielos vilcienos" un tad man pārmeta, ka ir taču arī tramvaji un trolejbusi. Ja reiz strādāju ar radošajiem prātiem, lai tad ir "triepieni"!

Visizaicinošākā auditorija semināros ir ilgstošie bezdarbnieki (vairs neko negrib) un vispārizglītojošo skolu pedagogi (vislabāk zina, kā vajag). Laika gaitā esmu atradusi šīm abām grupām savu pieeju, tomēr jāatzīst, ka 'degvielu' tās patērē lielāku. Un vēl esot trešā īpašā mērķauditorija - "2.kursa jurisprudences studenti" (jau iemācījušies aizstāvēt savas tiesības) - tā man teica kāds no maniem kolēģiem.

"Pasaule izvēlas vai nu labāko vai to, kas ir atšķirīgs. Kurš no šiem diviem esi tu?" - nav jēga būt tādiem pašiem kā pārējie - ja gribi gūt panākumus, tas nāk caur atzinību. Atzinību nesaņem viduvējības.

"Savas debesis ir jātur vaļā" - pat ja mums ir jādzīvo saskaņā ar sabiedrības normām (jā, tas dažkārt tiešām ir jādara), ir tomēr svarīgi turēt "savas debesis vaļā", respektīvi - aiz mākoņiem redzēt to savu sauli vai zvaigzni.

"Houston, we have a problem!" - to neizdomāja amerikāņi. To izdomāja latvieši. Ja gribat mainīt apkārtējo attieksmi pret sevi - beidziet vienreiz runāt par problēmām - tā vietā lietojiet vārdus "izaicinājums" un "iespēja" - drīz pamanīsiet pozitīvas pārmaiņas!

"Ar savu ideju ir jāpārguļ" - priekšnosacījums panākumiem ir pārliecība par savu ideju, tas, ko investori sauc par "dzirksti acīs" ideju autoriem, kas nāk ar sadarbības piedāvājumiem.

Radošums & kultūras iestāde - to savienība ir pašsaprotama, jūs teiksiet. Prakse rāda, ka kultūras iestāde mārketinga aktivitātēs var būt arī ļoti konservatīva. Pieaugušie izslāpuši pēc jaunām emocijām, aizliegtā augļa baudīšanas, atgriešanās bērnībā - tās ir tēmas, kas šobrīd var būt aktuālas uzmanības piesaistē. Tādēļ - lūk, piemērs, kā Jelgavā nebaidās sevi pieteikt jaunā (drosmīgā? nē - mūsdienīgā!) formā:

"Arī ideāls klients ir kašķīgs, izvēlīgs, prasīgs" - viņš vairs nemaksā vienkārši par "pliku" preci vai pakalpojumu. Viņš maksā par notikumu, piedzīvojumu, emocijām, tvaika nolaišanu, statusu!

"Es zinu, ko es gribu" - kāda Jakobsones jaunkundze reiz minēja, ka "Latvijā ļoti daudzi cilvēki ļooooti labi zina, ko viņi NEGRIB un tieši tādēļ viņi arī "uzraujas" uz to, ko negrib!" Pilnīgi pievienojos, piebilstot, ka ir ļoti svarīgi nodefinēt sev, ko tieši vēlas (jo konkrētāk - jo labāk!), nevis - ko nevēlas.

"Kafijas automāti" - mēdzu teikt, ka latvieši ir kā kafijas automāti - ļooooti labi strādā, taču pirms tam tos nepieciešams uzsildīt!

"Katrā idejā ir jābūt kosmosam un seksam pārnestā nozīmē" - mūsu uzdevums ir pārsteigt apkārtējos ar savām ierosmēm, nebaidoties par savu tēlu uz apkārtējā fona. Jāpiemīt tādam kā "Dullā Daukas sindromam". Pajautājiet RTU MBA, ko viņi ar to domā.

"Kāpņu telpas sindroms" - reiz nejauši pārteicos un šos vārdus pateicu "kalpu tautas sindroms" vietā. Tas nozīmē, ka mēs visu mūžu esam gatavi nodzīvot savas mājas kāpņu telpā un pat neiedomājamies, ka mums ir tiesības ienākt un pilnvērtīgi dzīvot viesistabā. Citiem vārdiem sakot, mums ir nepieciešamas "veselīgas ambīcijas".

"Maskava" - kad atgriezos no Maskavas, visiem teicu - katram latvietim kaut mēnesi vajadzētu nodzīvot Maskavā, lai izjustu domas plašumu un lidojumu! Es to izjutu - veselu nedēļu nevarēju nolaisties uz zemes un likās, ka visa pasaule man ir pie kājām. Joprojām ir, tikai sajūsmu un iedvesmu ir apsteidzis slinkums un ikdienas rāmji.

"Mēs esam ievēlējuši to, ko esam pelnījuši" - kamēr lielā politika tiek apspriesta, sēžot mājās pie televizora, tikmēr mūsu valstī maz kas mainīsies. Politiķi aktivizējas pusgadu pirms vēlēšanām. Latvijā sāksies jauns - sabiedrības līdzdalības periods tad, kad sabiedrība politiķus "turēs aiz astes" visu 4 gadu garumā. 

"Mēs esam kā naktstauriņi un blusas" - cilvēki, kad viņiem ienāk prātā ideja, kļūst kā naktstauriņi tveicīgā vasaras naktī, ielidojot apgaismotā istabā un akli dauzoties pret iedegto lampu. Neko citu neredz un nedzird. Iegulda laiku un naudu. Un pēc tam brīnās, kādēļ šo ideju, izrādās, vajag tikai viņam vienam pašam un pārējā pasaule ir "puij". Par blusām - sapratīsiet šeit:

"Politiskā retorika" - Latvijā politiskajā vidē katastrofāli trūkst profesionālu politisko lozungu! Ir dzirdamas daudzkārt "izmaltas" frāzes un rodas sajūta, ka partiju programmās vārdi "inovācija, radošums, konkurētspēja, pievienotā vērtība, zināšanu pārnese" u.c. ir salikti stadarta teikumos ar noteiktu regularitāti, lai, nedod Dievs, programmas lasītājam neliktos, ka ir par maz pieminēti!

"Trinkš - trinkš!" - kad apnīk skaidrot to, kas visiem jau tāpat skaidrs, bet ir taču teikums jāpabeidz, es mēdzu teikt "trinkš - trinkš!". Ticiet vai ne - cilvēki ātri uzķer!

"Viensētnieka sindroms" - daudzi no mums, talantīgi cilvēki, ir pieraduši visu smagumu nest uz saviem pleciem. Tas nav labākais veids, kā ātri un sekmīgi īstenot savu ideju, tādēļ ir jāatbrīvojas no sava "viensētnieka sindroma" un atbilstoši nepieciešamajām kompetencēm ir jāveido sava "zelta" komanda!

"XXI gadsimta konkurētspējas pamats" - mana formula - visa pamatā ir DAŽĀDĪBA, kas ir pamats RADOŠUMAM, kas veido VĒRTĪBU un tā ir priekšnoteikums KONKURĒTSPĒJAI. To man iemācīja Britu padome - organizācija, kas Latvijai ļoti daudz devusi.